Konferencē galvenais ziņojumu un diskusiju temats bija problēmu risināšanas prasmju veidošana matemātikas kursā visos izglītības līmeņos – pamatskolā, vidusskolā un augstākajā izglītībā. Šajā sakarā tika apzināti trīs problēmu virzieni:

• Standarti vai mācību programmas, kas pēc būtības neatspoguļo, kā tieši un kādā apmērā problēmu risināšanas prasmes tiks attīstītas. Runājot par skolas matemātiku, to var izvērtēt tikai pēc mācību grāmatu satura un uzdevumu burtnīcām, kā arī par lietotajām mācību metodēm un tehnikām. Līdzīgi tas ir arī augstākajā izglītībā.
• Līdzīgi kā Latvijā, arī citās valstīs ir vai tiek pārstrādāti matemātikas standarti. Taču jauno standartu ieviešana ir cieši saistīta ar pedagoģu iespējām tos īstenot. Daudz diskusija konferencē bija par matemātikas skolotāju izglītību un tālākizglītību. Izskanēja viedoklis, ka reizēm pašiem matemātikas skolotājiem problēmu risināšanas uzdevumi sagādā grūtības. Tāpēc, līdz ar mācību grāmatām un uzdevumu burtnīcām skolēniem, nepieciešams veidot arī vadlīnijas skolotājiem, kā attiecīgās prasmes ir attīstāmas.

Vairāki ziņojumi bija veltīti tieši praktiska satura uzdevumiem. Gan zinātnieki, gan praktiķi bija vienisprātis, ka uzdevumi, kas atspoguļo reālās dzīves situācijas, sekmē problēmu risināšanas prasmes. Protams, šeit var būt dažādi līmeņi: modelēšanas uzdevumi, problēmu formulēšana un, tā sauktās, iekšējās matemātiskas problēmas. Diskusijās tika atzīmēts, ka šādu uzdevumu sastādīšana ir izaicinājums pedagogiem, tas ir gan darbietilpīgs, gan ļoti radošs process.

Kā otrs svarīgais ziņojumu un diskusiju temats bija informācijas komunikāciju tehnoloģijas (IKT) matemātikā un matemātikas izglītībai. Konferencē tika demonstrētas dažādas pieejas, prakse, aplikācijas un rīki, kas vairākās valstīs ir izveidoti tieši matemātikas izglītības mērķiem. Liels uzsvars tiek likts uz ģeometrijas mācīšanu, izmantojot datorus, īpaši agrā vecumā. Diskusijas par to, ka skolotājiem nepieciešamas plašas IKT prasmes, jāiegulda daudz laika sagatavojot materiālus, kā arī tika atzīmēts tas, ka IKT izmantošana vērtēšanā tomēr ir ierobežota, jo uzdevumu risinājuma pierakstīšana ir laikietilpīga un prasa papildu IKT prasmes no apmācāmajiem.

Ar lielu interesi tika uzņemti arī tie ziņojumi, kuros zinātnieki un praktiķi dalījās pieredzē un zināšanās par kompetenču veidošanu mācību procesā un starp-priekšmetu pieejām, kontekstuālu matemātikas un dabaszinātņu pasniegšanu, kā arī par sadarbību ar laboratorijām un zinātnes centriem.

Savukārt, Anna Vintere dalījās zināšanās par izglītības procesa dalībnieku sadarbību un ietekmi uz Izglītības ilgtspējīgai attīstībai stratēģijas ieviešanu, ilustrējot to ar Matemātikas katedras starptautiskās sadarbības aktivitātēm tīklojumu MatNet, Agrometriks un LV-LT-BY datu analīze ietvaros.

Plašāka informācija par 3.Pasaules konferenci par zinātnes un matemātikas izglītības tiks prezentēta šī gada 15.septembrī plkst.13.00 218.auditorijā, kur notiks Apaļā galda diskusijas par matemātikas izglītības attīstību Zemgales reģionā.

Konferences mājas lapa: http://www.globalcenter.info/sci-math/?page_id=29 

Programma: http://www.awer-center.org/programs/SCI-MATH/scimath2017-05.pdf