• 1967. gada 1. septembrī Agronomijas fakultātē izveido Ekonomiski matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas katedru. Vadītājs Augstākās matemātikas katedras docents Alberts Krastiņš. Realizētie kursi: ekonomiski - matemātiskās metodes, skaitļošanas tehnika, matemātiskā statistika, varbūtību teorija. Studenti apguva iemaņas darbam ar skaitīkļiem, logaritmisko lineālu, mehāniskajiem un elektromehāniskajiem galda skaitļotājiem, grāmatojamām mašīnām, perforācijas skaitļojamām mašīnām.
• 1968. gadā Ekonomiski matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas katedra tiek iekļauta Lauksaimniecības ekonomikas fakultātes sastāvā. Katedra izvietota pils rietumu daļas pagrabstāvā.
• 1968. gadā Jelgavas pilī tiek izvietots Lauksaimniecības ministrijas Informatīvais skaitļošanas centrs. Centrs bija apgādāts ar taustiņu skaitļošanas mašīnām, kuras tika izmantotas pirmdokumentu sagatavošanai un pārbaudei, un perforācijas skaitļošanas mašīnām, kuras tika izmantotas analītisku datu iegūšanai, grupējumu un kopsavilkumu sastādīšanai. Vienā no skaitļošanas centra telpām atradās elektronu skaitļošanas mašīna (ESM) "Minsk-22", kuru izmantoja arī katedras mācībspēki.
• 1972. gadā Ekonomiski matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas katedru pārdēvēja par Ekonomiskās kibernētikas katedru. Galvenie studiju kursi katedrā bija: skaitļošanas tehnika inženierekonomiskajos aprēķinos, kibernētikas pamati, matemātiskā modelēšana, matemātiskā statistika, ekonomiskās informācijas mehanizētās apstrādes organizācija, automatizētā datu apstrādes sistēma. Studiju darbā tika izmantoti skaitļotāji "Nairi-3", "Nairi-S", programmējamie kalkulatori, miniskaitļotājs "Iskra-226", Grāmatvedības katedras laboratorijas perforācijas skaitļošanas mašīnas, miniskaitļotājs M-5010. Sāka mācīt programmēšanas valodu BASIC.
• 1987. gadā Ekonomiskās kibernētikas katedra pārgāja rektorāta pakļautībā.
• 1990. gadā katedru pārdēvēja par Informātikas katedru. Vadītājs profesors Pēteris Rivža.
• 1992. gada 1. oktobrī tika nodibināts Informātikas institūts, tā sastāvā iekļaujot Informātikas katedru, Augstākās matemātikas katedru, Informatīvo sistēmu nodaļu, Datoru tīklu servisa nodaļu (1997.), Informācijas tehnoloģiju centru (1999.). Institūta direktors bija prof. P. Rivža. Uzsāk mācīt studiju kursus informātika, varbūtību teorija un matemātiskā statistika, kvantitatīvās analīzes metodes, ekonometrija, HTML valoda, Web lappušu veidošana, DBVS, biroja komunikācijas, ievads ekspertu sistēmās.
• 2001. gadā dibina Informācijas tehnoloģiju fakultāti. Dekāni: prof. P. Rivža (2001.-2002.), prof. I. Arhipova (2002.-2008.), prof. U. Iljins (2008.-2015.), asoc.prof. G. Vītols (kopš 2015.).

Prof. A. Krastiņš pie elektroniskās skaitļotāja "Minsk-22" vadības pults, 1970.gads. Centrā LEF dekāns Voldemārs Strīķis un doc. Austra Brigmane.

Ekonomiskās kibernētikas katedras kolektīvs 1977.gadā.
Pirmajā rindā no kreisās: kat.vad. A.Ratkeviča, māc.meist. B.Zīriņa, LEF dekāns V.Strīķis, doc. A.Brigmane, doc. A.Brūveris, doc. A.Krastiņš.
Otrajā rindā: asist. M.Bisenieks, aspir. V.Kozlinskis, vec.pasn. U.Štibe, vec.pasn. A.Zemītis, asist. A.Gailums, labor. I.Ratkevičs.

Asistents A. Gailums vada nodarbības vienā no pirmajām datorklasēm, 1978. gads.

Informātikas katedras mācībspēki un darbinieki, 1990. gads.
Pirmajā rindā no kreisās: prof. A. Ratkeviča, asist. M. Bisenieks, operat. S. Lamberte, lab.vad. D. Ziemelis.
Otrajā rindā: inž. A. Paura, doc. A. Gailums, inž. S. Villeruša, asist. A. Skudra, māc.meist. B. Zīriņa, kat.vad. prof. P. Rivža, asist. A. Āriņa, doc. A. Ivane, inž. Z. Ķinķeris, vac.pasn. Z. Ziediņa, doc. A. Zemītis.