Pārlekt uz galveno saturu

Vēsture

Informācijas tehnoloģiju fakultātei pamati ielikti jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad strauji attīstījās skaitļošanas tehnika un ekonomiski matemātisko metožu (EMM) pielietošana. Arī LLA katedrās radās interese par skaitļotājiem un EMM. Tādējādi bija nepieciešams LLA skaitļošanas entuziastus koncentrēt vienā vietā. Ar 1967. gada 1. septembri Agronomijas fakultātē izveidoja jaunu – Ekonomiski matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas katedru. Par katedras vadītāju apstiprināja Augstākās matemātikas katedras docentu, tehn.zin.kand. A. Krastiņu.

Vēsture1

Prof. A. Krastiņš pie elektroniskās skaitļotāja "Minsk-22" vadības pults, 1970.gads. Centrā LEF dekāns Voldemārs Strīķis un doc. Austra Brigmane.

Uz jaundibināto katedru no Augstākās matemātikas katedras pārnāca docente A. Brigmane, vecākie pasniedzēji A. Brūvers un H. Kauss, laborante Dz. Dīcmane. No Lauksaimniecības ekonomikas katedras pārnāca vecākā pasniedzēja, lauks. zin. kand. A. Ratkeviča, no Grāmatvedības un statistikas katedras - asistente Z. Ziediņa. Katedrā sāka strādāt laborants I. Ratkevičs. Galvenie studiju kursi bija ekonomiski - matemātiskās metodes, skaitļošanas tehnika, matemātiskā statistika, varbūtību teorija. Studenti apguva iemaņas darbam ar skaitīkļiem, logaritmisko lineālu, mehāniskajiem un elektromehāniskajiem galda skaitļotājiem, grāmatojamām mašīnām, perforācijas skaitļojamām mašīnām.

Nodibinoties Lauksaimniecības ekonomikas fakultātei (1968.), tās sastāvā iekļāva arī Ekonomiski matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas katedru ar iepriekš minēto personālsastāvu. No Mežsaimniecības fakultātes uz katedru pārnāca asistents, lauks.zin.kand. U. Štibe (1968.) un asistents, lauks.zin.kand. A. Zemītis (1969.). Katedra bija izvietota pils rietumu daļas pagrabstāvā. Kopā ar Grāmatvedības katedru tā aizņēma koridora kreisās puses (virzienā uz Ziemeļiem) telpas, jo labajā pusē izvietojās Lauksaimniecības ministrijas Informatīvais skaitļošanas centrs (LM ISC).

Skaitļošanas centrs attīstījās uz 1962. gada janvārī darbību uzsākušās eksperimentālās mašinizētās skaitļošanas stacijas bāzes. Stacija bija apgādāta ar taustiņu skaitļošanas mašīnām, kuras tika izmantotas pirmdokumentu sagatavošanai un pārbaudei, un perforācijas skaitļošanas mašīnām, kuras tika izmantotas analītisku datu iegūšanai, grupējumu un kopsavilkumu sastādīšanai. Ar pirmās grupas mašīnām apstrādāja Jelgavas un rajona rūpniecības, tirdzniecības, transporta un citu uzņēmumu dokumentus, kā arī Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu statistikas inspekcijas materiālus. Bet uz skaitļošanas perforācijas mašīnām veica Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas gatavās produkcijas, tās realizācijas un apmaksas uzskaiti, pilsētas tirdzniecības uzņēmumu un organizāciju preču uzskaiti, kā arī citu uzņēmumu materiālo vērtību kustību. Līdztekus tam tika veikts eksperimentāls darbs, lai mehanizētu kolhozu darba uzskaiti. Sevišķa uzmanība tika veltīta lauku saimniecību uzskaites mehanizācijai, kas republikā vēl nemaz nebija sākta. 1968. gadā par LM ISC direktora v.i. apstiprināja katedras vecāko pasniedzēju H. Kausu. Vienā no skaitļošanas centra telpām atradās elektronu skaitļošanas mašīna (ESM) "Minsk-22", kuru izmantoja arī katedras mācībspēki.

Vēsture2

Ekonomiskās kibernētikas katedras kolektīvs 1977.gadā.
Pirmajā rindā no kreisās: kat.vad. A.Ratkeviča, māc.meist. B.Zīriņa, LEF dekāns V.Strīķis, doc. A.Brigmane, doc. A.Brūveris, doc. A.Krastiņš.
Otrajā rindā: asist. M.Bisenieks, aspir. V.Kozlinskis, vec.pasn. U.Štibe, vec.pasn. A.Zemītis, asist. A.Gailums, labor. I.Ratkevičs.

1972. gadā katedru pārdēvēja par Ekonomiskās kibernētikas katedru. Katedras vadītāji bija: doc. A. Ratkeviča (1972.-1977.; 1984.-1986.) un A. Brūvers (1978.-1983.). 1975. gadā no LM ISC uz katedru pārnāca un sāka strādāt par asistentu A. Gailums. Tāpat katedrā sāka strādāt mācību meistare B. Zīriņa. Turpmākajos gados Ekonomiskās kibernētikas katedrā vēl strādāja: A. Ivane, V. Kozlinskis, M. Bisenieks, A. Pozņaka, A. Presis, S. Knāviņa, V. Birkants, M. Indriksone, A. Skudra, A. Biseniece, B. Dūša, A. Danieka un S. Lamberte, A. Paura. Ekonomikas zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēja: A. Brigmane (1972.), A. Brūvers (1975.), V. Kozlinskis (1978.), A. Gailums (1981.). Ekonomikas zinātņu doktora disertāciju Lopbarības izmantošanas plānošana Latvijas PSR lauksaimniecības uzņēmumos, izmantojot ESM aizstāvēja A. Ratkeviča (1989.). Galvenie studiju kursi katedrā bija: skaitļošanas tehnika inženierekonomiskajos aprēķinos, kibernētikas pamati, matemātiskā modelēšana, matemātiskā statistika, ekonomiskās informācijas mehanizētās apstrādes organizācija, automatizētā datu apstrādes sistēma.

Vēsture3

Asistents A. Gailums vada nodarbības vienā no pirmajām datorklasēm, 1978. gads.

Studiju darbā tika izmantoti skaitļotāji "Nairi-3", "Nairi-S", programmējamie kalkulatori, miniskaitļotājs "Iskra-226", Grāmatvedības katedras laboratorijas perforācijas skaitļošanas mašīnas, miniskaitļotājs M-5010. Populāra bija programmēšanas valoda BASIC, kuras pamatus apguva gandrīz visi augstskolas mācībspēki. Studentiem sāka mācīt dažādas lietojumprogrammas: teksta redaktoru, elektroniskās tabulas, DBVS. Tapa mācību grāmatas: Matemātiskā programmēšana (A. Krastiņš, 1976.), Ražošanas matemātiskā modelēšana lauksaimniecībā (A. Ratkeviča, 1976.).1987. gadā EF pārcēlās uz jaunām telpām Svētes ielā 18, bet Ekonomiskās kibernētikas katedra palika pils telpās un pārgāja rektorāta pakļautībā. Katedras vadītājs bija doc. J Beidermans (1987.- 1990.). Tajā laikā LLU fakultāšu studentiem sāka pasniegt studiju kursu informātika. Parādījās jauna datortehnika - personālie datori. Katedra aizņēma jau visas telpas pils cokolstāvā (LM ISC bija pārcēlies uz Rīgu). 1990. gadā katedru pārdēvēja par Informātikas katedru. To sāka vadīt prof. P. Rivža, kurš pirms tam vadīja Augstākās matemātikas katedru. Katedrā turpināja strādāt A. Ratkeviča, A Zemītis, A. Gailums, Z. Ziediņa, V. Birkants, A. Skudra, M. Bisenieks, savukārt katedrā sāka strādāt A. Āriņa, A. Ķinķere, Z. Ķinķeris.

Vēsture4

Informātikas katedras mācībspēki un darbinieki, 1990. gads.
Pirmajā rindā no kreisās: prof. A. Ratkeviča, asist. M. Bisenieks, operat. S. Lamberte, lab.vad. D. Ziemelis.
Otrajā rindā: inž. A. Paura, doc. A. Gailums, inž. S. Villeruša, asist. A. Skudra, māc.meist. B. Zīriņa, kat.vad. prof. P. Rivža, asist. A. Āriņa, doc. A. Ivane, inž. Z. Ķinķeris, vac.pasn. Z. Ziediņa, doc. A. Zemītis.

1992. gada 1. oktobrī tika nodibināts Informātikas institūts, tā sastāvā iekļaujot Informātikas katedru, Augstākās matemātikas katedru, Informatīvo sistēmu nodaļu, Datoru tīklu servisa nodaļu (1997.), Informācijas tehnoloģiju centru (1999.). Institūta direktors bija prof. P. Rivža. Informātikas katedrā (vadītājs prof. P. Rivža), jau Informātikas institūta sastāvā, turpināja strādāt iepriekš minētie mācībspēki. No jauna katedrā sāka strādāt: I. Arhipova, L. Bērziņa, V. Birkants, I. Dukulis, E. Jeņikejeva, A. Jurevica, E. Kamoliņa, Ģ. Kazainis, I. Kazaine, J. Koroļova, J. Lange, D. Lazda, M. Megnis, R. Mestere, L. Paura, L. Ramute, O. Rasnačs, I. Rudusa, I. Ruža, I. Stokmane, A. Vilciņš. Mācību laboratorija (vadītājs D. Ziemelis) veica LLU interneta pieslēguma administrēšanu. Studiju kursi bija: informātika, varbūtību teorija un matemātiskā statistika, kvantitatīvās analīzes metodes, ekonometrija, HTML valoda, Web lappušu veidošana, DBVS, biroja komunikācijas, ievads ekspertu sistēmās. Tika izveidotas jaunas datorklases, t.sk. interneta datorklase. Pateicoties studiju programmu atvēršanai, 2001. gadā Informātikas institūts tika reformēts par Informācijas tehnoloģiju fakultāti (ITF). Dekāni: prof. P. Rivža (2001.-2002.), prof. I. Arhipova (2002.-2008.), prof. U. Iljins (kopš 2008.). Dekāna vietnieki: A. Paura (kopš 2001.), E. Stalidzāns (kopš 2008.). Dekanāta galvenā speciāliste – N. Strumilova.Fakultātes sastāvā iekļāva Informātikas, Matemātikas un Fizikas katedru, Informatīvo sistēmu nodaļu (2001.-2003.), Datoru tīklu servisa nodaļu (2001.-2003.) un Tālākizglītības nodaļu (2001.-2010.). 2002. gadā Informātikas katedras vietā tika izveidotas Datoru sistēmu katedra un Vadības sistēmu katedra. Tā kā LLU tika izveidota Informācijas sistēmu daļa, tad ar 2004. gada 1. janvāri Datoru tīklu servisa nodaļu un Informatīvo sistēmu nodaļu iekļāva tās sastāvā.